Страница 2 из 12
Princis skumji pasmaidīja, un es aizsnaudu viņam tieši uz pleca. Ak, kā man negribējās aizmigt – zināju, ka pamodīšos, ka tas viss pazudīs, un es nonākšu īrētā dzīvoklī netālu no universitātes… Un līdz pēdējam es pretojos snaustam. . Princis iznesa mani no karietes rokās, viegli, it kā es neko nesvērtu, iznesa cauri man zināmajai zālei, gāja pa gaiteni un uzmanīgi nolaida milzīgā gultā blakus degošajam kamīnam. Es sēdēju pusmiegā un lēni mirkšķināju.
Viņš uzmanīgi noņēma manu kaklarotu, auskarus, diadēmu… pat zābakus. Viņš atraisīja korseti un uzstājīgi teica:
– Guli, Amālija.
– Es nē…
Bet es nevarēju pretoties šai balsij. Un es aizmigu ar domu, ka, ja es sapņoju par kāzām, es nevarētu izdomāt labāku sapni par šo. Pietrūkst tikai pirmās nakts… Lai gan… būs rīts. Un viņi svin trīs dienas, vēl ir priekšā.