Страница 19 из 21
Es raustos, kad pie durvīm klauvē. Tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Nē nē nē!
"Sniega pika, atveries," radījums. Pievēršu skatienu smaidošajam Krotovam. – Es skaita līdz desmit. Ja pats neatvērsi, būs sliktāk.
"Viņš vienkārši ir piedzēries," es tikko dzirdami saku, skatoties, kā Krotovs izkāpj no gultas.
Es uzreiz neaptveru, ka viņš sāk atpogāt kreklu. Un tad viņš paķer bikšu jostu un attaisa bikšu pogu. Kas tas par muļķībām?
Es atkal saraujos, kad Igors acīmredzot spārda durvis. Viņa nekad un nekad neatvērs durvis un nerūpēsies par troksni, bet pats Krotovs pienāk pie durvīm un tās atver.