Страница 11 из 16
Viņa nevēlējās piecelties un atrasties briesmīgā pasaulē. Viņa visu mūžu gribēja šādi melot, nezinot raizes un problēmas.
Bet šodien bija pārāk svarīga diena, tāpēc viņai bija jāceļas. Parketa grīda bija auksta, Aili iegāja va
Kūpers un Islijs satikās pirmajā stāvā virtuvē. Meiteni pārvilināja olu kulteņa smarža. Viņa baidījās, ka vakar var atkal notikt, Kūpers atkal sadusmosies un kaut ko salauzīs. Taču tas tā nebija. Vīrietis stāvēja pie plīts un mierīgi gatavoja. Viņš bija ģērbies kreklā un tumšos džinsos, šajās drēbēs viņš izskatījās ļoti jauns.
"Labrīt," Aili sveicināja un apsēdās uz viena no sniegbaltajiem krēsliem.
– Laipni. Tāpēc es nolēmu pagatavot brokastis un vienkārši paziņot labās ziņas.
– Kurš?
– Man ir visu, kas iegādājās vitamīnus, vārdi un pilsētas, kurās viņi dzīvo.
Aili bija sajūsmā un sāka smaidīt kā muļķe. Kūpers pasniedza viņai nelielu papīra lapiņu, kuru meitene nekavējoties pilnībā pārbaudīja.
Sāra Kinga – Filadelfija, Pensilvānija.
Martins Hemsvorts – Dalasa, Teksasa.
Chloe Michaels – Sakramento, Kalifornija.
– Tie ir dažādās ASV vietās! – meitene iesaucās.
– Jā, pamanīju. Vispirms mēs dosimies pie tiem bēdīgajiem zagļiem. Tie, kas tiek rādīti ziņās. Čikāga mums ir vistuvāk.
Meitene piekrita. Viņi ātri pabeidza brokastis un tad piezvanīja Renai. Viņš nebija īpaši priecīgs doties viņiem līdzi, taču nebija citas izvēles.
Pēc pāris stundām visi stāvēja lidostā un gaidīja nākamo reisu. Kopā ar viņiem bija Čārlijs, kurš negribēja palikt mājās. Rens bija dusmīgs un pastāvīgi klusēja, pat nepievēršot uzmanību savai līgavai. Viņš vēlējās, lai tas viss pēc iespējas ātrāk tiktu pārtraukts.
Kūpers samaksāja par biļetēm, kā solīja. Lidmašīnā viņi sēdēja pa pāriem, par ko Kūpers priecājās, jo viņam vairs nebija jāklausās Rena vaimanā.
Lidmašīnai paceļoties, Kūpers pagriezās pret Isliju un sacīja:
– Dzirdēju, ka Čikāgā ir labs ķīniešu restorāns, vai tu gribētu aizbraukt?
Meitene iesmējās.
– Vai tas ir uzaicinājums uz randiņu?
– Var būt.
Tad viņi kopā smējās.